Dziļā oscilatorā terapija - fizikālās terapijas metode fizioterapeita praksē
Updated: 30. aug.
Sāpes, tūska, saspringti muskuļi vai lēna atveseļošanās pēc traumas var būtiski
ietekmēt ikdienas pašsajūtu un rehabilitācijas ilgumu. Rehabilitācijā šādos gadījumos tiek izmantotas dažādas fizikālās terapijas metodes, kuru mērķis ir palīdzēt organismam atjaunošanās procesā traumas laikā.
Viena no šādām metodēm ir dziļā oscilatorā terapija - fizikāla procedūra, kas ar zemas frekvences un zemas intensitātes elektriskā lauka palīdzību rada audu mikrovibrācijas. Tās iedarbība var sasniegt pat aptuveni 8 cm dziļumu, tādēļ metodi iespējams izmantot ne tikai virspusēju, bet arī dziļākos audos.
Kā darbojas dziļā oscilatorā terapija?
Procedūras laikā elektriskais lauks iedarbojas uz audiem, radot tiem ļoti maigas, ritmiskas vibrācijas jeb oscilācijas.
Šīs mikrovibrācijas var ietekmēt šķidruma kustību audos, mikrocirkulāciju un audu vielmaiņas procesus. Tādējādi terapiju iespējams izmantot kā vienu no rehabilitācijas līdzekļiem sāpju, tūskas, muskuļu saspringuma un dzīšanas procesu stimulācijai.
Svarīgi uzsvērt, dziļā oscilatorā terapija parasti nav atsevišķs ,,brīnumlīdzeklis", bet gan daļa no individuāli pielāgota rehabilitācijas plāna. Fizioterapeits izvērtē pacienta stāvokli un nosaka, vai konkrētajā gadījumā procedūra būs piemērota.
Kad šo terapiju var izmantot?
Sāpēm un iekaisuma procesiem
Terapiju var izmantot gan akūtu, gan hronisku muskuloskeletālu sāpju gadījumā. Tā var būt piemērota arī mīksto audu pārslodzes un traumu gadījumos, piemēram:
tenisista elkoņa gadījumā,
golfera elkoņa gadījumā,
lecējceļa un citu cīpslu pārslodžu gadījumā,
pēc sasitumiem un mīksto audu traumām,
paaugstināta muskuļu saspringuma gadījumā.
Tūskas un limfas atteces veicināšanai
Vēl viena nozīmīga pielietojuma joma ir limfodrenāžas veicināšana. Procedūru var izmantot gadījumos, kad limfas plūsma ir apgrūtināta un veidojas tūska.
Tas var būt aktuāli, piemēram, pēc limfmezglu operācijām, dažādu ķirurģisku manipulāciju rezultātā, pēc smagiem mīksto audu bojājumiem vai rētu veidošanās gadījumā. Limfas atteces traucējumi var būt saistīti arī ar citiem veselības faktoriem, tostarp venozās asinsrites problēmām.
Šādos gadījumos terapijas mērķis ir palīdzēt uzlabot šķidruma kustību audos un veicināt limfodrenāžu. Palīdz audu dzīšanai pēc traumām un operācijām
Organisma atjaunošanās pēc traumas vai operācijas var prasīt laiku. Dziļā oscilatorā terapija var tikt iekļauta rehabilitācijas procesā, lai veicinātu mīksto un kaulaudu dzīšanu.
To var izmantot rehabilitācijā pēc:
muskuļu plīsumiem,
muskuļu un cīpslu traumām,
saišu bojājumiem,
kaulu lūzumiem,
kaulaudu tūskas,
osteotomijām,
endoprotezēšanas un citām ķirurģiskām operācijām.
Pēcoperācijas periodā fizioterapeits procedūras nepieciešamību izvērtē individuāli, ņemot vērā operācijas veidu, dzīšanas stadiju un pacienta kopējo veselības stāvokli.
Vai procedūra ir piemērota akūtu traumu gadījumā?
Dziļā oscilatorā terapija tiek izmantota gan akūtu, gan hronisku problēmu gadījumā, tomēr tas nenozīmē, ka procedūra automātiski ir piemērota jebkurā situācijā.
Akūtas traumas gadījumā būtiski vispirms noskaidrot traumas veidu un tās smagumu. Fizioterapeits izvērtē pacienta stāvokli un izvēlas atbilstošāko terapijas kombināciju.
Tieši individuāla pieeja ir viena no svarīgākajām rehabilitācijas sastāvdaļām.
Ko pacients var sagaidīt no procedūras?
Dziļā oscilatorā terapija parasti ir maiga un pacientam komfortabla. Procedūras laikā nav nepieciešama aktīva pacienta iesaistīšanās, speciālists ar terapijas aplikatoru strādā ar konkrēto ķermeņa zonu.
Tomēr rezultāts katram cilvēkam var būt atšķirīgs. To ietekmē diagnoze, traumas smagums, rehabilitācijas stadija, organisma individuālās īpatnības un citas izmantotās ārstēšanas fizioterapijas metodes.
Dziļā oscilatorā terapija kā daļa no rehabilitācijas
Vislielāko ieguvumu no procedūras var iegūt tad, ja tā tiek izmantota mērķtiecīgi un kopā ar citām rehabilitācijas metodēm.
Piemēram, pēc traumas fizioterapeits var kombinēt fizikālo procedūru ar ārstniecisko vingrošanu, manuālām tehnikām, kustību apjoma atjaunošanai un pakāpeniskas slodzes palielināšanai. Tādēļ dziļā oscilācijas terapija nav tikai atsevišķa procedūra, bet gan individuālas rehabilitācijas sastāvdaļa.
Noslēgumā
Dziļā oscilatorā terapija ir fizikālās terapijas metode, kuras pamatā ir zemas frekvences un intensitātes elektriskā lauka radītas audu mikrovibrācijas.
Tā var tikt izmantota dažādās rehabilitācijas situācijās - sāpju un tūskas mazināšanai, limfas atteces un venozās cirkulācijas uzlabošanai, kā arī mīksto un kaulaudu dzīšanas procesu veicināšanai.
Vislabāk sākt ar speciālista konsultāciju, lai saprastu, kura terapijas metode konkrētajā gadījumā būs vispiemērotākā.
Piezīme: procedūras piemērotību, kontrindikācijas un nepieciešamo terapijas kursu nosaka ārstējošais ārsts vai fizioterapeits, izvērtējot pacienta individuālo veselības stāvokli.
Izmantotā literatūra: 1. Application of the Low Frequency and Low-Intensity Electrostatic Field in Rehabilitation Programs for Patients with Musculoskeletal Disorders (tiešsaitē) https://www.intechopen.com/chapters/1191984 2.Deep oscillation (tiešsaistē) https://www.physiomed-group.com/en/products/physical-therapy/deep-oscillation 3. The Effectiveness of Deep Oscillation Therapy on Reducing Swelling and Pain in Athletes With Acute Lateral Ankle Sprains (tiešsaistē) https://journals.humankinetics.com/view/journals/jsr/28/8/article-p902.xml
Komentāri