Muguras sāpes fizioterapeita skatījumā

Muguras sāpes ir viena no izplatītākajām veselības problēmām mūsdienu sabiedrībā – tās piedzīvo līdz pat 80% cilvēku vismaz reizi mūžā. Fizioterapija kļūst arvien populārāka, jo tā balstās uz individuāli pielāgotu fizioterapijas metožu pielietošanu sāpju mazināšanai.

Kas īsti ir muguras sāpes?

No fizioterapeita viedokļa sāpes ir signāls, ka kāda ķermeņa daļa ir:

• pārslodzē;

• muskuļu disbalanss ( daļa muskuļu strādā daudz, daļa- par maz);

• nepietiekama stabilitāte mugurkaulā;

• piespiedu pozīcijas (piem., ilgstoša sēdēšana vienā pozīcija);

• atkārtota vienveidīga kustība ( piem., bieža noliekšanās uz leju).
  

Muguras sāpju veidi

Pēc lokācijas

• Kakla daļas sāpes- no ilgstošas sēdēšanas, ekrāna, stresa, muskuļu disbalansa.

• Krūšu daļas sāpes-bieži saistītas ar stāju (noapaļoti pleci, “saplacinātu” krūškurvi), elpošanas muskuļu nepareizu darbību

• Jostas daļas sāpēs- visbiežāk saistīts ar slodzi, smagumu celšanu, sēdošu darbu, vāju korsetes muskulatūru.

  
  

  Pēc izcelsmes

• Mehāniskās sāpes- mainās atkarībā no kustības un pozas (sāp vairāk, piem., noliecoties uz leju, atliecoties atpakaļ, ilgstoši sēžot.

• Muskuļu saspringums/pārslodzes sāpes- sāp muskuļi, nereti ar sāpju izstarošanu uz pleciem, sēžamvietu u. c. Bieži rodas pie ilgstošas statiskas pozas, stresa, nepietiekamas atslodzes.

• Neiroloģiskas sāpes- Dedzinošas, tirpstošas, ar izstarošanu uz roku vai kāju, pavadošu nejutīgumu vai vājumu. Piem., pie diska trūces vai nervu saknīšu kairinajuma. Tiek rekomendēta ārsta neirologa konsultācija.

Kā fizioterapeits izvērtē muguras sāpes

Vizītes laikā fizioterpaits parasti:

• Ievāc anamnēzi jeb iztaujā

  • Kad sāpes parādījās, kādas tās ir (asas, velkošas, dedzinošas)?

  • Kas sāpes pastiprina, kas mazina?

  • Vai ir sāpes naktī, tirpšana, vājums, nejutīgums, problēmas ar zarnu/urīnpūšļa kontroles?

  • Ikdienas darbs, sporta veids, hobiji, miegs, stress.

• Novērtē stāju un gaitu

  • Kā cilvēks stāv, sēž, staigā.

  • Vai ir asimetrija, kustību ierobežojums, kompensējošas kustības.

• Pārbauda muskuļus un locītavas

  • Palpē (iztausta) saspringtos, sāpīgos punktus.

  • Pārbauda kustību apjomu.

  • Vērtē muskuļu garumu un spēku.

• Speciālie testi

  • Neirologiskie testi.

  • Funkcionālie testi.

Uz šī pamata fizioterapeits veido individuālu terapijas plānu.

Fizioterapeita loma muguras sāpju gadījumā

Fizioterapijas mērķi muguras sāpju gadījumā parasti ir:

1. Sāpju mazināšana

   • Maiga mobilizācija, pozicionēšana, relaksācijas vingrojumi.

   • Elpošanas treniņi – īpaši pie krūšu daļas sāpēm un saspringuma.

   • Dažkārt arī mīksto audu tehnikas (masāža, miofasciālās tehnikas, teipošana u. c.).

2. Kustību atjaunošana

   • Pakāpeniska mugurkaula kustību amplitūdas atjaunošana.

   • Stabilizācijas vingrinājumi, dziļās muskulatūras aktivizācija.

   • Stiepšanās vingrojumi saspringtajiem muskuļiem.

3. Spēka un izturības uzlabošana

   • Ārstnieciskā vingrošana muskuļu dibalasna mazināšanai.

   • Progresīva slodzes palielināšana – lai atgrieztos ikdienas un sporta aktivitātēs.

4. Kustību stereotipu maiņa

   • Pareiza smagumu celšanas tehnika.

   • Pareiza sēdēšana, stāvēšana, darba ergonomika.

   • Mācīšana, kā droši kustēties arī tad, kad mugura mazliet sāp – lai neveidojas bailes no kustības.

5. Profilakse un pašpalīdzība

   • Individuāls vingrojumu kompleksa izstrāde mājas apstākļos.

   • Ieteikumi par fiziskajām aktivitātem ikdienā (soļi, pārtraukumi no sēdēšanas, piemēroti sporta veidi).

   • Stresa mazināšanas stratēģijas (elpošanas un relaksācijas tehnikas).